Aptuveni piecus gadus Jorens ir iepazinis jogu un jaunu dzīvesveidu - dzīvo šeit un tagad

Līga Ozoliņa
Otrdiena, 17. Februāris

"Spēlēt" ir kļuvis daudz interesantāk un vieglāk, - jautāts, kā viņa dzīvi ir mainījusi pievēršanās jogai, saka Jorens Aizsils. Viņš pārstāv starptautisku nevalstisku organizāciju "Art of living" jeb "Dzīves māksla" un ilgi bija vienīgais "Dzīves mākslas" skolotājs Latvijā. Nu viņam ir pievienojušās vēl divas skolotājas. Latvijā Jorens ir salīdzinoši reti, jo ikdiena paiet Briselē, kur Eiropas Parlamentā viņš strādā par juristu lingvistu. Tomēr prombūtne neliedz viņam nodarboties ar jogu un vadīt nodarbības interesentiem arī Briselē. Patti.lv viņš stāsta, ar ko "Dzīves māksla" atšķiras no citiem jogas novirzieniem, par to, kā tas mainījis dzīvi. Viņš atbild arī uz patti.lv lasītāju iesūtītajiem jautājumiem.

Vispirms, kas ir „Art of Living" jeb „Dzīves māksla"? Cik tai ir sekotāju Latvijā un pasaulē?
Īsumā "Dzīves māksla" ir 15 centimetru ceļojums no galvas līdz sirdij... Oficiālos terminos „Art of Living" (AOL) ir Starptautiska nevalstiska brīvprātīgo organizācija, kas pārstāvēta vairāk nekā 150 valstīs visās pasaulē (www.artofliving.org). Tā darbojas 27 gadus, bet Latvijā ir nepilnus piecus gadus (www.artofliving.lv). AOL pamatmērķis ir palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no stresa, tikt galā ar negatīvajām emocijām, uzlabot veselību un sniegt pamatzināšanas par cilvēka prātu. Tas viss kopā ļauj ikvienam kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli un ļauj ne tikai „eksistēt", bet patiešām dzīvot šī vārda plašākā nozīmē. Vārds „sekotājs", iespējams, nav pats veiksmīgākais, tomēr dažādās AOL programmās pasaulē ir iesaistījušies ap 300 miljoniem cilvēku, bet Latvijā ap 500 cilvēku. AOL programmas ir orientētas uz visiem sabiedrības slāņiem neatkarīgi no vecuma, tautības, reliģijas, dzimuma. Ir īpašas programmas bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, studentiem, ieslodzījumā esošām personām, vardarbībā cietušiem cilvēkiem, pieaugušajiem, ir korporatīvās programmas. AOL dibinātājs ir pasaules mēroga humanitārais līderis un garīgais skolotājs Šri Šri Ravi Šankars.

Ar ko "Dzīves mākslas" sludinātā joga un meditācija atšķiras no jogas tradicionālā izpratnē?
Atšķirība no jogas "tradicionālā izpratnē" varētu būt līdzīga kā puķēm dārzā - katram no šiem ziediem ir sava „smarža" un vienam patīk „rozes", bet citam "narcises". AOL programmas ir vairāk uz ikviena personīgo pieredzi balstīts „pasākums", tā, ka savu var atrast tikai gūstot savu pieredzi un izdarot savus secinājumus. Piedāvātajās AOL programmās lielākais akcents ir uz īpašām elpošanas tehnikām, tai skaitā. tikai AOL pieejamo elpošanas tehniku Su Darshan Kriya, ar kuras palīdzību ātri iespējams "attīrīt" gan fizisko, gan garīgo ķermeni no negatīviem iespaidiem, stresa un saspīlējuma, kas krājies gadiem. AOL ar jogu (arī tulkojumā joga nozīmē ķermeņa, prāta un dvēseles vienotību) saprot vispusīgu pieeju cilvēkam, tādēļ līdzās jogas asanām, elpošanas tehnikām un meditācijai liela uzmanību ir pievērsta cilvēka prātam. Pēc programmas pabeigšanas (AOL pamatkurss ir 18-22 stundas) ikviens šīs vienkāršās, bet efektīvās zināšanas var aiznest sev līdzi uz mājām un piemērot ikdienā. Vairs nekur nav jāiet un nevienam nav jāmaksā! Ja ir vēlēšanās iet vēl tālāk, tad iespējas, protams, ir.

Ko Jums personīgi ir devusi "Dzīves māksla"?
Arvien biežāk priecājos par dzīvi, par laiku, kas man šeit dots un, ka varu darīt to, ko vēlos. Sev esmu atklājis tos "spēles noteikumus", vai vismaz daļu no tiem, pēc kuriem rit mana dzīve un "spēlēt" ir kļuvis daudz interesantāk un vieglāk. Vēl esmu kļuvis nosvērtāks, mierīgāks, elastīgāks un redzu apkārt daudz pozitīvā. Zinu, ka Latvijā pastāv viedoklis, ka tāda "muļķu zeme" vien esam, ka mums nav iniciatīvas. Es redzu pretējo - ļoti skaistus, šī vārda plašākajā nozīmē, cilvēkus, daudz dzīves gudrības, patiesuma un labestības. Tikai dažkārt stress, negatīvās emocijas un izpratnes trūkums par to, ko nozīmē būt cilvēkam, liedz mums būt tādiem ikdienā. Domāju, ka gan Latvijai, gan latviešiem vienam ar otru ir ļoti paveicies.

Latvija ir vienīgā ES, kur jogas speciālists ir atzīts par oficiālu profesiju. Cik liela nozīme jogā ir "oficiālam papīram"?
Es diemžēl nezinu visas nianses par šo tēmu. Bet viens ir skaidrs - lai nodarbotos ar jogu, meditāciju, vajadzīga tikai vēlēšanās uzzināt par sevi un pasauli mazliet vairāk. Jo vairāk mūsu prāts ir "šeit un tagad", jo krāsaināka un piepildītāka mūsu dzīve. Elpošana, joga un meditācija var būt instrumenti, kā pie tā nonākt. Domāju, ka „kāds sertifikāts" neglābs situāciju, ja cilvēks nedzīvos ar šīm zināšanām un otrādi - iespējams, ka cilvēks, kuram nebūs šī dokumenta, bet viņš dzīvos un elpos ar šīm zināšanām, varēs būt labs piemērs citiem un jau ar savu klātbūtni vien citiem varēs nest labumu.

Šāda jogai izrādītā cieņa tiek skaidrota ar lielo Latvijas iedzīvotāju pievēršanos šai filozofijai. Kāpēc jūsuprāt it kā tik ziemeļnieciskajā valstī - Latvijā, tādu popularitāti piedzīvo joga un dažādas tās prakses?
Iespējams, tādēļ, ka dažādu iemeslu dēļ cilvēku kopējā apziņa atkal ir sasniegusi noteiktu brieduma pakāpi. Šīs zināšanas ir universālas un to saistīšana tikai ar austrumiem ir kļūdaina. Lai jūs pareizi elpotu, meditētu, jūsu ķermenis būtu vesels, jums nav jābūt no austrumiem, ziemeļiem vai dienvidiem. Līdzīgi, kā Nokia telefonus lieto visā pasaulē, ne tikai Somijā, - tā arī zināšanas par cilvēku. Tās ir visiem. Turklāt, kādreiz senatnē šīs zināšanas šajā un citos reģionos bija varbūt pat vairāk, nekā austrumos, bet saglabājušās dažādu iemeslu dēļ ir Indijā.

Vai piekrītat, ka lielā mērā nodarbošanās ar jogu ir modes lieta, vismaz Latvijā?
Tāpat kā ar mobilajiem telefoniem! (Smejas) Daļēji tā ir modes lieta, kas nebija iedomājama kaut vai 20 gadus atpakaļ, bet tagad jau ir ikdienas nepieciešamība.

Vai, lai nodarbotos ar jogu, jāapmeklē sporta klubi vai vienlīdz labi to var darīt mājās? Ko šajā sakarā saka AOL?
AOL programmās iegūtās zināšanas un tehnikas var izmantot visas dzīves garumā mājās, uz jahtas, kalnos, lidmašīnā. Ļoti ērti!

Vai tiesa, ka cilvēki bieži ar jogu saprot vien staipīšanos un vingrošanu?
Jā. Pārsvarā cilvēki atpazīst Hatha jogu, kur uzmanības centrā ir cilvēka ķermenis. Tomēr lēnām un pamatīgi arī šie priekšstati mainās.

Kā joga izmainīja jūsu dzīvesveidu?
Tas ir mans dzīvesveids nu jau piecus gadus. Pirmkārt, man mainījās uztvere par lietām - daudzas lietas pārvērtēju. Kas iepriekš bija svarīgi, kļuva ne tik svarīgi un otrādi - lietas, kas man iepriekš nebija interesējušas, ienāca dzīvē visā to krāšņumā. No tādiem praktiskiem aspektiem - es kļuvu par veģetārieti, pārstāju lietot alkoholu, atkal sāku spēlēt ģitāru un iznācu „cilvēkos". Vēl manā ikdienā ir ienākusi meditācija, elpošanas tehnikas un joga. Ļoti mainījās priekšstati par bērniem, par viņu attīstību, audzināšanu, kas ir vērtīgi, kas nav. Bet galvenais - būtiski mazinājās tā garlaicība, kas iepriekš bija klāt it visur. Man kļuva interesanti! Un vēl - daļēji AOL zināšanas ir „slinkiem" cilvēkiem, pie kādiem arī sevi dažkārt pieskaitu, jo nekur nav jāiet, nekur nav jāskrien - to visu var izdarīt mājās vai jebkurā jums vēlamā vietā, kur varat būt viens. Tai pat laikā iegūtais rezultāts daudzkārt pārspēs to, ko gūstat, piemēram, no sporta vai citām aktivitātēm (tas gan neliedz sportot, dejot) - imunitāte uzlabojas, jūs neesat pastāvīgā stresā - dzīve vairs nav cīņa, bet gan piedzīvojums.

Lasītāja jautā, cik izmaksā nodarbošanās ar jogu?
Izmaksā atbrīvošanos no stresa, bailēm, kompleksiem un citiem „labumiem"... Neesmu pārliecināts, ka to var novērtēt naudas izteiksmē. Zināmā mērā sanāk lētāk, piemēram, ēdiens, jo ir veģetārs uzturs, nav jāpērk alkohols, jāiet tur, kur nevēlos iet. Reizē varu atļauties lietas, ko iepriekš nebūtu atļāvies. Arī ilgtermiņā ir ieguvumi - bieži mēs pavadām pusi dzīves, lai mācītos, strādātu, pelnītu, un zaudējam veselību, bet otru pusi - tērējam naudu, lai veselību atgūtu. Tas neizskatās īpaši racionāls risinājums. To var mainīt - var mācīties, pelnīt un baudīt dzīvi, nebūdami stresā un negatīvu emociju iespaidā. Iespējas ir, ja tikai ir vēlēšanās.

Cits lasītājs jautā: esmu dzirdējis, ka joga pēc savas būtības ir ļoti egoistiska, uz sevi vērsta kultūra - vai tas nav necilvēcīgi?
Man šī pieredze ir gluži citāda. Es varu būt noderīgs citiem, sabiedrībai tikai tad, kad esmu mierīgs un atpūties, jo tad man ir spēks un radošums kaut ko darīt citiem. Patiesībā viens no lielākajiem enerģijas avotiem cilvēkam ir „kalpošana" citiem bez atlīdzības, bet to var darīt tad, kad ir pietiekami daudz spēka, izpratnes un mīlestības. Nezinot neko par savu elpu, neko par meditāciju un neko par savu prātu, tas ir grūtāk. Līdz ar to, manuprāt, jogas rezultāts ir pavisam pretējs - ieguvēji ir ļoti daudzi cilvēki ap jums un jūs pats.

Bet, ja konkrētāk no prakses - par jogai raksturīgo sēdēšanu lotosa pozā. Cik viegla tā ir mums ziemeļniekiem atšķirībā no austrumniekiem, kas tā sēž jau kopš bērnības?
Es teiktu, ka tas vairāk ir mīts, nekā patiesība. Ir tiesa, ka austrumos cilvēki vairāk sēž uz grīdas, bet tai pat laikā arī mēs „ziemeļnieki", būdami mazi bērni, varējām sēdēt visdažādākajās pozās. Tas ir mainījies un pie tā galvenokārt ir vainīgs mūsu dzīvesveids - pirmkārt, uzturs un, otrkārt, prāta stāvoklis. Ja dzīvesveids nav veselīgs, jums ir daudz stresa, tad neizbēgami ne tikai lotusa poza, bet ļoti daudz citu pozu var radīt problēmas un tas var būt traumatiski. Ja mēs darām kaut ko "ar spēku", tad traumatiskums, protams, var būt biežāks. Es personīgi ļoti reti sēžu lotusa pozā. Katrā ziņā tas nebūt nav pirmo 10 kritēriju sarakstā, lai justos laimīgs.
AOL lotosa pozā nevienam arī neliek sēdēt, ja vien pašam nav šādas vēlēšanās. Var darīt tik, cik konkrētajā brīdī var. Tas ir mīts, ka visi jogi sēž lotus pozā vai stāv uz galvas. Viss ir daudz vienkāršāk, lai gan mūsu prāts meklē sarežģīto. Kad cilvēkam ir pieejamas zināšanas par sevi, tad bieži vien arī atklājas patiesie slimību cēloņi un novēršot tos, varam sev būtiski palīdzēt.